Klimata pārmaiņu sekas mūsu mūsdienu pasaulē rada arvien lielākas bažas. The karstuma viļņi Šīs ir tikai dažas no parādībām, kuru intensitāte un biežums palielinās, papildus tropiskām vētrām, viesuļvētrām, sausumam un citiem ārkārtējiem laikapstākļiem, kas ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi. Lai noteiktu šo izmaiņu radīto turpmāko kaitējumu, ir veikts žurnālā publicēts pētījums Lancet Planetary Health kas rada satraucošu ainu.
Saskaņā ar pētījumu, paredzams, ka šāda mēroga klimata katastrofas izraisīs līdz 152.000 2071 nāves gadījumu Eiropā gadā no 2100. līdz XNUMX. gadam. Šis satraucošais skaitlis liecina, ka divus no trim Eiropā dzīvojošajiem cilvēkiem līdz šī gadsimta beigām varētu ietekmēt ārkārtēji laikapstākļi, kas palielina mirstības iespējamību.
Pieaugums ekstremālos notikumos
Šī analīze koncentrējas uz dažādu izpēti klimata pārmaiņu sekas kas varētu izpausties ne tik tālā nākotnē. Pētījumā ir identificētas un analizētas septiņas galvenās katastrofas: karstuma viļņi, aukstuma viļņi, meža ugunsgrēki, sausums, plūdi un putenis.
Apziņa par klimata pārmaiņām vēl nav pietiekami izplatījusies visā pasaulē. Šīs izmaiņas ir viens no lielākajiem draudiem cilvēku veselībai 21. gadsimtā. Klimata katastrofām kļūstot arvien biežākām, ar tām saistītie riski pieaug, ietekmējot ne tikai kopienas, bet arī ekonomiskās sistēmas un infrastruktūru.
Ja netiks veikti steidzami pasākumi globālās sasilšanas samazināšanai, tiek lēsts, ka Līdz šī gadsimta beigām 350 miljoni eiropiešu katru gadu varētu tikt pakļauti ekstremāliem laikapstākļiem.
Forzieri grupa veica izsmeļošu analīzi, pārskatot ierakstus par aptuveni 2.300 ar klimatu saistītu katastrofu, kas notika Eiropā laikā no 1981. līdz 2010. gadam. Rezultāti liecināja par iedzīvotāju pieaugošo neaizsargātību pret šīm parādībām. Lai gan ir noteikti tādi globāli mērķi kā Parīzes nolīgums, Pat tā īstenošana neapturētu globālās sasilšanas pazemināšanos zem 2 grādiem pēc Celsija. Šajā kontekstā karstuma viļņi kļūst par visnāvējošāko parādību, kas, iespējams, izraisa lielāko daļu nāves gadījumu, kas saistīti ar ārkārtējiem laikapstākļiem.
Šie dati nav tikai satraucoši skaitļi, tie ir trauksmes zvans smagajai realitātei, ar kuru mēs saskaramies, ja nerīkosimies izlēmīgi. Nākotnes prognozes ir drūmas un prasa steidzamu rīcību.
Klimata pārmaiņu ietekme uz veselību
Klimata pārmaiņām ir a tieša ietekme uz veselību cilvēku. Intensīvāki karstuma viļņi var izraisīt ar sirds un asinsvadu un elpceļu slimībām saistīto nāves gadījumu skaita pieaugumu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem klimata pārmaiņas ir lielākais drauds globālajai veselībai 21. gadsimtā. Tās sekas izpaužas kā tieša ietekme, piemēram, karstuma viļņi, sausums un spēcīgas vētras, kā arī netieša ietekme, kas ietekmē nodrošinātību ar pārtiku un ūdens pieejamību.
Turklāt sabiedrības veselību varētu apdraudēt pieaugošais jaunu slimību izplatība, sasilšanas un ekosistēmu izmaiņu produkts. Piemēram, klimata pārmaiņu dēļ arvien izplatītākas kļūs slimības, ko pārnēsā pārnēsātāji, piemēram, tropu drudzis un Zikas vīruss. Nepietiekams uzturs un skarto iedzīvotāju piespiedu pārvietošana arī ievērojami palielināsies pārtikas un ūdens trūkuma dēļ. Saskaņā ar aplēsēm globālās veselības pasliktināšanās var izraisīt ievērojamu pieaugumu elpceļu slimības gaisa kvalitātes pasliktināšanās dēļ, ko veicina klimata pārmaiņas.
Tiek prognozēts, ka ūdens trūkums skars arī ap 3.000 miljoni cilvēku ja temperatūra turpina paaugstināties. Šajā ziņā mums ir jāatzīst savstarpējā saikne starp cilvēku veselību, ekosistēmām un klimatu. Ja tiek apdraudēti ūdens avoti, kopienu spēja izdzīvot un attīstīties tiks nopietni traucēta.
Klimata pārmaiņu turpmākā ietekme uz veselību šķiet arvien satraucošāka, tādēļ ir ļoti svarīgi sagatavoties slimību pieaugumam, kā minēts mūsu rakstā par ietekme uz grūtniecēm.
Klimata pārmaiņu ekonomiskā ietekme
Klimata pārmaiņu ietekme nav saistīta tikai ar ekoloģisko un veselību. Viņiem ir arī a postoša ietekme uz pasaules ekonomiku. Uzņēmumi sāk apzināties ekstremālu laika apstākļu finansiālo ietekmi; Bojāta infrastruktūra un ražas zudumi sāk ietekmēt reģionu ekonomiku.
Tiek lēsts, ka klimata pārmaiņas varētu virzīties starp 32 miljoni un 132 miljoni cilvēku nākamajā desmitgadē nonāks galējā nabadzībā. Šo nabadzības pieaugumu saasinās lauksaimnieciskās ražošanas samazināšanās un pamatresursu, piemēram, ūdens, izmaksu kāpums. Eiropā tiek prognozēts ekonomisko zaudējumu pieaugums klimata pārmaiņu dēļ, kas radīs turpmāku spriedzi sabiedrības veselības un sociālās aprūpes sistēmās.
Viena no redzamākajām ekonomiskajām sekām ir redzama lauksaimniecības nozare, jo paredzams, ka ārkārtēji laikapstākļi arvien vairāk ietekmēs galveno kultūru, piemēram, kukurūzas, kviešu un rīsu, produktivitāti, samazinot to ražu vismaz par 5% galvenajos ražošanas reģionos. Temperatūras paaugstināšanās par 2 grādiem varētu radīt vēl postošākas sekas, īpaši neaizsargātās teritorijās, piemēram, Subsahāras Āfrikā un Dienvidaustrumāzijā, kur tiktu būtiski apdraudēta nodrošinātība ar pārtiku. Tas ne tikai izraisīs badu, bet arī izjauks starptautiskos pārtikas tirgus, ietekmējot ekonomiku, kas ir atkarīga no lauksaimniecības.
Laikapstākļiem kļūstot ekstrēmākiem, saistītās izmaksas tie arī ir palielināti. Piemēram, ārkārtas situāciju un katastrofu pārvaldība, kā arī bojātās infrastruktūras atjaunošana uzliek valdībām ievērojamu finansiālu slogu. Prognozes liecina, ka ekonomiskie zaudējumi varētu būt nesamērīgi, ja netiks īstenoti atbilstoši seku mazināšanas pasākumi. Varat arī lasīt vairāk par apdraudētie tuksneši globālās sasilšanas un tās ekonomisko seku dēļ.
Prognozes par nākotni
Klimata pārmaiņu nākotne ir neskaidra, taču zinātnieki ir izveidojuši noteiktus scenārijus, pamatojoties uz pašreizējiem datiem. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir norādījusi, ka, ja siltumnīcefekta gāzu emisijas turpināsies pašreizējā tempā, sagaidāms, ka globālā vidējā temperatūra paaugstināsies par diapazonu gadsimta beigās no 2,3 līdz 2,7 grādiem pēc Celsija. Šim temperatūras pieaugumam būs nesamērīga ietekme uz dažādiem reģioniem, dažos apgabalos pastiprinot sausumu, bet citās izraisot plūdus.
Sagaidāms, ka, ja netiks veikti radikāli pasākumi globālās sasilšanas ierobežošanai, ekstrēmi laikapstākļi kļūs biežāki un smagāki. Īpaši satraucoši ir ziņojumi par Arktikas ledus kušanu, kas veicina jūras līmeņa celšanos. Ar paredzamo pieaugumu līdz 6,6 pēdas līdz 2100. gadam, daudzas piekrastes pilsētas var saskarties ar smagiem plūdiem, kuru rezultātā miljoniem cilvēku būs jāpārvietojas no mājām.
Turklāt klimata pārmaiņas ietekmēs dzīves kvalitāti reģionos, kur klimatiskie apstākļi tradicionāli ir bijuši stabili. Prognozes liecina, ka pastiprināsies sausums, palielinot konkurenci par ierobežotajiem resursiem, bet sagaidāms, ka ugunsgrēku sezona būs garāka un postošāka. Šo parādību mijiedarbība rada papildu spriedzi sabiedrības veselībai un globālajai ekonomikai. Šajā sakarā ir interesanti lasīt pilsētas, kuras varētu izzust šo izmaiņu dēļ.
Ņemot vērā šīs prognozes, ir svarīgi, lai valstis sadarbotos, lai tās īstenotu efektīvas stratēģijas lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgotos tām. Tas ietver pāreju uz atjaunojamo enerģiju, elastīgas infrastruktūras attīstību un patēriņa modeļu izmaiņas, lai samazinātu globālo oglekļa pēdu. Starptautisku nolīgumu un vietējo pasākumu noslēgšana būs galvenais, lai risinātu šo globālo izaicinājumu.
Mūsu planētas nākotne ir atkarīga no šodien pieņemtajiem lēmumiem. Tūlītēja rīcība var ne tikai atvieglot cilvēku ciešanas, bet arī nodrošināt, lai nākamās paaudzes varētu baudīt veselīgu un dzīvošanai piemērotu pasauli.
