Klimata samitu mērķis ir mainīt vadlīnijas un atskaites punktus cīņā pret klimata pārmaiņām, īstenojot Parīzes nolīgumu.
Nākamais klimata samits (COP23) notiks Bonnā nākamā gada novembrī. COP23 laikā tiks pieliktas pūles, lai panāktu progresu Parīzes nolīguma pielāgošanā un uzsvērtu nepieciešamību pēc vienotības starp parakstītājvalstīm pēc ASV lēmuma izstāties no līguma. COP23 raksturojums un mērķi ir apskatīti turpmāk.
Jauns klimata samits
Vācijas vides ministre Barbara Hendriksa uzsvērusi, ka COP23 mērķis ir turpināt cīņu pret klimata pārmaiņām, tādējādi raidot skaidru politisku signālu. Mērķis ir darīt zināmu visām valdībām visā pasaulē, ka ir ļoti svarīgi apvienoties cīņā pret šo krīzi.
"Mēs esam īpašā situācijā, jo šis ir pirmais klimata samits pēc ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojuma, ka ASV izstāsies no Parīzes līguma.. "Ir svarīgi nodot vienotības vēstījumu," sacīja Hendriks.
ASV izstāšanās no līguma radīja bažas pārējās Parīzes nolīguma parakstītājvalstīs, ņemot vērā, ka ASV pārstāv 25% no globālajām siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tas, ka ASV neuzņēmās juridiskas saistības samazināt emisijas, radīja bažas, ka šis lēmums varētu izraisīt domino efektu starp citām valstīm.
Bonnas samits
COP23 sanāksmē tiks risināts jautājums par to, kā katrai valstij būtu jāiesniedz savi rīcības plāni globālās sasilšanas ierobežošanai, nodrošinot, ka šie plāni ir pārredzami un salīdzināmi. Notiks debates par pasākumiem, ko valstis pieņems samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, koncentrējoties uz arvien vērienīgākiem mērķiem, jo klimata pārmaiņu sekas kļūst arvien skaidrākas.
Steidzami jārīkojas, un ir sagaidāms, ka Bonnā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, kas noteiks kursu starptautiskajai klimata politikai.
Ir svarīgi atzīmēt, ka Bonnas samits notiks kontekstā, kurā zinātne jau ir konstatējusi, ka globālā sasilšana 1,25. gadā sasniedza 2016°C salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laiku. Saskaņā ar jaunākajiem datiem CO koncentrācija2 atmosfērā ir sasniedzis rekordlīmeni, radot lielus izaicinājumus Parīzes nolīguma izpildei. Tāpēc ir svarīgi, lai tie tiktu īstenoti pasākumi, lai novērstu klimata neaizsargātību un augu pielāgošana klimata pārmaiņām, izmantojot dažādas iniciatīvas, piemēram, tās, kas aprakstītas rakstā augu pielāgošanās klimata pārmaiņām.
COP23 mērķi un saistības
Viens no COP23 galvenajiem mērķiem ir Parīzes nolīguma darba programmas īstenošana. Tas ietver kopējas sistēmas izveidi, kas ļauj valstīm noteikt savas valsts noteiktās iemaksas (NDC) līdzvērtīgā un izmērāmā veidā. Tas ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu, ka katra valsts ir atbildīga par savām saistībām klimata jomā.
Turklāt, īstenojot Dialoga veicināšanaPazīstams kā Talanoa dialogs, kas sāksies 2018. gada janvārī. Šī dialoga mērķis ir dot valstīm iespēju pārdomāt savas darbības un ambīcijas iekļaujošā un konstruktīvā veidā. The Neaizsargātības programma Tā arī būs prioritāte, koncentrējoties uz valstīm un iedzīvotājiem, kurus visvairāk skar klimata pārmaiņu sekas, un meklējot risinājumus, kas atbilstu viņu vajadzībām.
Starp saistībām, kas izrietēja no COP23, ir šādas:
- Pirmais Dzimumu līdztiesības rīcības plāns, kura mērķis ir nodrošināt dzimumu līdztiesības perspektīvas integrāciju klimata politikā.
- Tiks izveidota ekspertu darba grupa, kas pētīs, kā novērst klimata ietekmes radītos bojājumus un zaudējumus.
- Okeānu ceļu alianses uzsākšana (Okeāna ceļš), kuras mērķis ir ieviest jauninājumus okeāna pārvaldībā.
- Platformas izveide vietējām kopienām un pamatiedzīvotājiem ir būtisks solis ceļā uz viņu tiesību un vajadzību atzīšanu sarunās par klimatu.
Reakcijas un izaicinājumi
COP23 ir notikusi laikā, kad pieaug vides organizāciju aktivitāte un sociālais spiediens, kuras ir nosodījušas atsevišķu valdību bezdarbību cīņā pret klimata pārmaiņām. Ar palīdzību gandrīz 25,000 cilvēki un vides aizstāvju protesti, samits ir centies palielināt izpratni par problēmas steidzamību, kas kļūst arvien aktuālāka.
Kritiķi ir norādījuši, ka rīcības trūkums vai skaidras saistības dažkārt liek Klimata samitos justies nepietiekamiem. Piemēram, daži kritiķi apgalvo, ka Parīzes samita nolīgumiem trūka vērienīguma un ka pašreizējās saistības klimata jomā nav pietiekamas, lai ierobežotu globālās temperatūras pieaugumu.
ASV prezidents Donalds Tramps ir bijis šīs kritikas centrālais punkts, jo viņa administrācija ir pieņēmusi lēmumus, kas varētu vājināt globālo rīcību pret klimata pārmaiņām. Jūsu valdības īstenotā politika ir radījusi ievērojamu nenoteiktību attiecībā uz starptautiskās sadarbības nākotni klimata jautājumos. Šajā ziņā ir satraucoši, kā Trampa sirds maiņa varētu ietekmēt sarunas par klimata pārmaiņām.
No otras puses, pieaugošā tendence ekstremāliem laikapstākļiem, piemēram, mežu ugunsgrēki dažādās pasaules daļās, plūdi un smags sausums, pastiprina domu, ka klimata pasākumi ir steidzami un nepieciešami. Zinātnieki brīdinājuši, ka, ja netiks veikta tūlītēja rīcība un visas uzņemtās saistības netiks pildītas, tuvākajās desmitgadēs temperatūras paaugstināšanās var pārsniegt 3 grādus. Šis scenārijs būtu postošs planētai un nākamajām paaudzēm.
Izglītība kā pārmaiņu instruments
Būtisks COP23 apspriestais aspekts ir izglītības loma cīņā pret klimata pārmaiņām. Konferences laikā gan UNESCO, gan vairākas partnerorganizācijas rīkoja dienu, kas bija veltīta klimata pārmaiņu izglītība. Šis notikums uzsvēra nepieciešamību palielināt informētību un izglītību par klimata pasākumiem visā pasaulē.
Šjamals Majumdars, UNESCO Starptautiskā tehniskās un profesionālās izglītības un apmācības centra direktors, uzsvēra, ka "izglītība ir galvenais", lai pārveidotu sabiedrību par ilgtspējīgāku pieeju. Tas parāda, kā izglītība var dot iespēju nākamajām paaudzēm risināt klimata pārmaiņas ar zināšanām un apņēmību. Šajā ziņā ir būtiski veicināt ieteicamā literatūra par klimata pārmaiņām skolās, kā arī to, kā Klimata pārmaiņas ietekmē grūtnieces.
Mēs esam uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, un, lai panāktu reālas un ilgtspējīgas pārmaiņas, izglītības iestādēs un kopienās ir obligāti jāveicina klimata apziņas un rīcības kultūra.
COP23 nav pašmērķis, bet gan nozīmīgs solis ceļā uz gala mērķi — izveidot ilgtspējīgāku planētu. Šajos samitos veiktais darbs ir pamats COP24 notiks Katovicē, Polijā, kur paredzēts pabeigt Parīzes nolīguma īstenošanas noteikumus un panākt progresu globālo klimata mērķu sasniegšanā.
Turklāt pieejai klimata rīcībai ir jābūt iekļaujošākai, un tas ietver vietējo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības, pamatiedzīvotāju kopienu un privātā sektora aktīvu līdzdalību, kuriem visiem ir būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām.
Sadarbība starp valstīm, organizācijām un kopienām ir būtiska, lai mērogotu un paātrinātu pasākumus, kas veicina zemu oglekļa emisiju ekonomiku un pret klimata pārmaiņām noturīgu sabiedrību. Katra indivīda ietekmi nevar novērtēt par zemu, un katrs mazais solis ceļā uz ilgtspējību ir svarīgs, veidojot labāku nākotni visiem.
Šajā kontekstā nākamie gadi būs izšķiroši, nosakot virzienu globālajiem centieniem cīnīties pret klimata pārmaiņām. Nepieciešamība pēc kolektīvas un koordinētas rīcības nekad nav bijusi tik kritiska, un tagad ir pienācis laiks rīkoties.
